Patērētāju Tiesību Aizsardzība

Patērētāju aizsardzības evolūcija Eiropas Savienībā

(Autors: Elwira Macierzyńska-Franaszczyk)

1. Ievads

Ideja par patērētāju aizsardzību tiesiskā ziņā Eiropas Savienībā pirmo reizi radās septiņdesmitajos gados kā Kopienas ekonomiskās stratēģijas elements. Kopš tā laika patērētāju aizsardzība pakāpeniski attīstījās no ekonomiski – politiska tirgus instrumenta par autonomu Kopienas politiku, kurai pašai ir savs avots EK Līgumā[1] un kas šobrīd tiek uztverta par katalizatoru[2] Eiropas Savienības tiesiskajām reformām. Patērētāju politikas pašreizējā stāvokļa nozīmi Eiropas Savienībā vislabāk var izteikt un pamatot ar patērētāju līmeni IKP izteiksmē, kas ir 53 %.[3]

Patērētāji ir virzītājspēks, kas vajadzīgi, lai īstenotu Eiropas Kopienas attīstības posmus iekšējā tirgū, kuru vidū vissvarīgākais ir darījumu pārrobežu raksturs, kā arī konkurētspēja starptautiskajā tirgū. Patērētāju dimensijas atbalsts iekšējā tirgū ir Kopienas politikas paralēlais izaicinājums, kas tiek īstenots dzīvē „pilnvarojot patērētājus, veicinot to labklājību, efektīvi tos aizsargājot”.[4]

Patērētāju definēšana kā iekšējā tirgus dalībnieka definēšana gadu gaitā ir ievērojami mainījusies. Pirmā ekonomikas dimensija, kas nostādīja patērētājus labuma guvēja lomā no kopējām tirgus darbībām, vēlāk tika mainīta, kas ļāva uztvert patērētājus kā elementu, kas saista iekšējo tirgu un padara to par ievērojamu nosacījumu tā attīstībā. Visbeidzot patērētāji tika pacelti līdz patērētāju likuma līmenim, un viņu aizsardzība tika noteikta visdažādākajos tiesību aktos. Kopš 1992. gada patērētāju aizsardzība, kuras motīvi joprojām ir cieši saistīti ar ekonomiskās unifikācijas procesu Eiropas Savienībā, bija atrodama Eiropas Savienības autonomo politiku vidū, un vēlāk tās tiesiskie aspekti tika pakāpeniski ieviesti citās Kopienas politikās.

Eiropas patērētāju politika principā izriet no politisku, ekonomisku un juridisku kritēriju apvienojuma. Patērētāju aizsardzības tiesības neapšaubāmi tika radītas, lai veicinātu un atbalstītu ekonomiskās un sociālās noslāņošanās problēmu procesus,[5] kas tai laikā bija iekšējā tirgū. Pašreizējā patērētāju politikas forma saista argumentu par patērētāju aizsardzību kopā ar argumentiem par iekšējā tirgus attīstību, pamatojot šo pieeju ar nepieciešamību sniegt Eiropas Savienībā vienotu aizsardzības līmeni patērētājiem, kuri ir vieni no svarīgākajiem iekšējā tirgus dalībniekiem, kas iesaistās pārrobežu darījumos.

Subjektīvs specifiskums, kā arī objektīvs regulējamo jautājumu loks patērētāju aizsardzības tiesībās pamato tās ietekmes spēku uz iekšējo tirgu. Patērētāju aizsardzības tiesību nozīmi vislabāk uzsver pilns pamatojums, kas izteikts Zaļajā grāmatā par patērētāju acquis 2007, kurā norādīts, ka patērētāju aizsardzības tiesību mērķis ir „pārskatīšanas vispārējais mērķis ir patērētājiem izveidot īstu iekšējo tirgu, atrodot pareizo samēru starp augstu patērētāju aizsardzības līmeni un uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot stingru subsidiaritātes principa ievērošanu”.[6] Būtu labi, ja pēc šīs aptaujas varētu ES patērētājiem teikt: "Lai kurā ES valstī jūs atrastos un lai ko jūs pirktu: jūsu pamattiesības nemainās". Tas ir saskaņā ar Komisijas pieeju, ko tā sniegusi paziņojumā "Pilsoņu programma – Eiropas efektivitātes nodrošināšanai". Citiem vārdiem sakot, patērētāju uzticību iekšējā tirgū ir jāveicina, nodrošinot visā ES augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Patērētājiem jānodrošina vienādas tiesības un iespēja izmantot vienādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumos, kad jārisina problēmas.

------------------------------------------------
[1] XI nodaļa, 129a. pants Līgumā par Eiropas Savienību kopā ar visu tekstu Līgumam par Eiropas Kopienas dibināšanu, Māstrihta, 1992. gada 7. februāris, OJC Nr. 224/01, 31.08.1992.

[2] E. Hondius, The Notion of consumer: European Union versus Member States, Sydney Law Review 2006, Vol. 28, 89.lpp.

[3] Cf. Communication from the Commission to the Council, the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions - A single market for citizens - Interim Report to the 2007 Spring European Padome, COM (2007) 60, 21.02.2007.

[4] Tāds ir arī nosaukums Komisijas ziņojumam Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un Sociālajai komitejai, ar ko noteikta EK Patērētāju politikas stratēģija 2007. – 2013. gadam; COM (2007) 99 gala redakcija, 13.03.2007.

[5] N. Reich, Diverse Approaches to consumer protection, Journal of consumer Policy (hereinafter: JCP) 1992, Vol. 14, 267.lpp.

[6] COM (2006) 744 final, 3.lpp.