Es Komerctiesības

Ievads

Pēdējo dekāžu laikā, Eiropas uzņēmumu ekonomiskā vide ir strauji mainījusies un attīstījusies, galvenokārt, ekonomikas globalizācijas efektu un dramatisko tehnoloģisko sasniegumu dēļ. Viss minētais ir mudinājis arī juridisko vidi iziet attīstību saskaņā ar tiem, ieskaitot starptautisko standartu pieņemšanu grāmatvedības jomā un nepieciešamo Eiropas Kopienu Tiesas jurisprudences attīstību, lai mīkstinātu likumdošanas nepilnības un atrastu Eiropas juridiskās struktūras nozīmi. Pēdējos gados Eiropas Kopienu Tiesas jurisprudence ir aktīvi strādājusi, lai noskaidrotu pamatbrīvību līguma piemērošanas iespēju. Šis līgums pavērš lielāku biznesa mobilitātes attīstību Eiropas Savienībā un lielāku Eiropas likumdošanas pārskatāmību.

Dotajā nozarē, pieaugošā uzņēmumu kustība pāri Eiropai, un kopumā pasaulē pieprasa, lai mēs rastu elastīgas atbildes vidē, kura mainās strauji un nepārtraukti. Šīs izmaiņas var tikt asimilētas tikai tad, ja dažādas dalībvalstis zina, kā ātri reaģēt uz visiem jaunajiem apstākļiem, kuri rodas; un, kā aprakstīts, dažos gadījumos, saskaņotā un stingrā Eiropas struktūra var izrādīties vairāk traucēklis jauninājumiem, nekā priekšrocība iekšējam tirgum, kuram sevi jānodrošina ar lielāku elastību un piemērošanās spēju, lai varētu mainīties. Kas attiecas uz satraucošo strīda jautājumu par biznesa konkurētspēju, mēs varam teikt, ka konkurētspēja būs atkarīga arī no administratīvo samaksu līmeņa, kas tieši vai netieši ir saistīta ar aktivitāti, kurai pakļaujas Eiropas uzņēmumi. Un mums ir jāpatur prātā, ka dažas no šīm administratīvajām samaksām rodas no kopienas likumiem.

Protams, vajadzētu samazināt administratīvo nastu, kurām ir pakļauti mazie un vidējie uzņēmumi, un šo samazināšanu vajadzētu veikt visos līmeņos. Viens no ietekmīgākajiem veidiem ir savienot atskaites, kuras ir gatavotas dažādiem nolūkiem ( piemēram, finanšu, statistikas atskaites, atskaites, kuras ir saistītas ar sociālo drošību vai darbaspēku) dalībvalstu līmenī, tā, lai mēs varētu samazināt kopējo nastu, kura tiek attēlota kā tāda, kurā ir jāuztur dažāda informācija un grāmatvedības sistēma, tādā veidā atvieglojot elektronisko formātu lietošanu( XBRL) atskaitēs, kuras ir jānodod.

Pašreizējais vienkāršošanas projekts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sakrīt ar Starptautisko Grāmatvedības Standartu Valdes projekta priekšlikuma publikāciju par Starptautisko Finanšu Atskaišu Standartiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lai gan mēs varam apgalvot, ka pēc sākotnējas komisijas analīzes, ir uzsvērta Starptautisko Grāmatvedības Standartu Valdes nespēja tās aprēķinu darbā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai piešķirtu jaunus elementus, tomēr tas var padarīt vieglāku dzīvi Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Sakarā ar strīda jautājumu par saskaņošanu, mēs nevaram noliegt pozitīvos efektus, ko tie realizē biznesa konkurētspējā. Tā ir priekšrocība ārzemju tirgiem, un daudzos gadījumos tas varētu palīdzēt noskaidrot attiecības starp potenciālajām juridiskajām sistēmām, kuras ir iesaistītas, tā palielinot juridisko drošību. Tieši tāpat kā veidojot minimālus pārskatāmības standartus- standartus, kas aizsargā trešās puses no briesmām, kuras viņiem var radīt lielāka biznesa mobilitāte starptautiskos līmeņos.

Lai attīstītu un pieļautu visu, ko mēs esam aprakstījuši iepriekš un tā, lai Eiropas Savienības uzņēmumi pilnībā varētu izmantot visas vienota tirgus priekšrocības, tiesību struktūra tiek veidota un attīstīta ik dienas. Tas dod iespēju uzņēmumiem restrukturizēt ārzemju darījumus un darījumu aktivitātes dažās dalībvalstīs, kuras darbojas pēc Eiropas Savienības attīstītiem priekšrakstiem.

Mēs sākām ar to, uzsverot , ka ,iespējams, Eiropas uzņēmumu statūtu vai "Societas Europæa”, kura pēc dažiem kavējumiem un problēmām tās satura definēšanā, tika pieņemta 2001. gada oktobrī, attīstība ir viens no vislielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai. Galvenais statūtu mērķis ir atļaut dažādās dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem iespēju saplūst un formēt uzņēmumu grupu vai arī atļaut uzņēmumiem iespēju radīt apvienotu filiāli, tādejādi izvairoties no juridiskajām un praktiskajām grūtībām, kuras rodas veidojot 25 legālās jurisdikcijas. Tas ir tā, ka uzņēmumi , kuri pieņem SE statūtus varētu strādāt visā Eiropas Savienībā izmantojot vienu regulu, vienotu pārvaldi un vienādus izdevuma likumus. SE statūtiem ir jābūt pielietotiem saistīti ar citu pārvaldi, kas visā ir saistīta ar viņu darbinieku iesaistīšanu. Uzsverot to, ka piecas no divdesmit astoņām dalībvalstīm no Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas (Grieķija, Spānija, Īrija, Slovēnija un Lihtenšteina) nav noteiktajā laikā reģistrējuši nacionālo nolikumu, kurš ir nepieciešams, lai to īstenotu.

Vēl vienu pasākumu, kuru sagaida no Eiropas kompānijām, Eiropas Savienība apstiprināja 2005. gada oktobrī . Tā ir direktīva par ārzemju korporāciju apvienošanu, kuras nolūks ir samazināt šādu apvienošanu izmaksas, nodrošinot juridisku drošību un, dodot iespēju tām iegūt no lielākā iespējamā uzņēmumu skaita. Taču no otras puses, darbošanos juridiskajā struktūrā, kura ir neatkarīga no nacionālajām legālajām sistēmām, Eiropas Ekonomisko interešu grupas izcelšana. Eiropas Ekonomisko interešu grupa ir derīga no 1989. gada un tās mērķis atvieglot un iedrošināt starptautisku sadarbību starp uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs, tādejādi, radot partnerattiecības, kuras dažādie izņēmumi nodibināja dažādās dalībvalstīs, var attīstīties kopējas aktivitātes, bez uzspiešanas apvienot vai veidot apvienotu filiāli.

Vēl mums jāuzsver darbs, kurš norisinās Eiropas Savienībā, lai iedrošinātu tādu ekonomisku un sociālo uzņēmumu radīšanu, kuri atzīst mainīgās Eiropas (kooperatīvu, savstarpēju pabalstu fondi, asociācijas un fondi) prasību pieņemšanu.

Pierādījums tam ir Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūts, kurš tika pieņemts 2003. gada jūlijā, lai sekmētu kooperatīvu starptautisko aktivitāti. Tāpat kā SE statūtā, pastāv citi noteikumi, kuri regulē darbinieku iesaistīšanos Eiropas Kooperatīvajā sabiedrībā.